Pateikt, kas palika nesacīts

Ak, ja varētu nomest no pleciem
gadus piecdesmit,
pieglausties atkal mātes plecam
un pateikt, kas palika nesacīts…
Ak, ja varētu nomest no pleciem
gājušos gadus kā mēteli,
droši vien, vēlētos atkal pa vecam,
uz dzimto pusi, lai nes mani svētelis.
Ak dienas, manas dieniņas jaukās,
aiz loga jau kļava kailot sāk..
cik ātri pil dienas no mūža trauka
un pirmās salnas nāk..
Ak, ja varētu!…Vai tas ir žēlums,
kas dzērvju atvadu kliedzienā skan,
vai arī šai rudens naktī vēlu
jaunība sveicienus sūta man.
Tālu, tālu caur sirmajiem siliem, kur šaura taciņa iet-
spīd zarā kā asara rasas piliens –
tur manas jaunības vizbules zied…

Sveicu Tevi dienā šajā

Sveicu Tevi dienā šajā, Kas ir saukta vārdā Tavā, Ko Tev māte, tēvs ir devis, Tas ir skaists un tik lasīt tālāk

Kā balta puķe

Kā balta puķe bērns ir uzziedējis Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet. No nedienām, no salta vēja Šo mazo dvēselīti lasīt tālāk

Liec, Laimīte

Liec, Laimīte, baltu ziedu Mazajā rociņā, Lai ir balta tā dzīvīte Kurā būs jādzīvo!

Aizskrien jaunība

Lai aizskrien jaunība, kā kāzinieku zvani, Cik baltas ābeles un egles sarmā zied. Vai skaisti bija tikai pavasari mani? Nē, lasīt tālāk